Ielu intervija
– Vai jūs esat kādam izglābis dzīvību?
– Jā! Tas bija Rīgā, uz Lubānas ielas. Vienam narkomānam, kamēr Ātrā palīdzība brauca, taisīju mākslīgo elpināšanu. Un vēl mazu bērnu Ogrē pie dambja, kad slīka, izvilku. Vairāk nekas nav gadījies.
– Grūti pateikt. Varbūt tad, kad biju armijā… Bija vēl gadījums manā jaunībā, kad paspēju pieskriet un izvilkt dzērāju no vilciena apakšas. Vilciens tikko bija sācis kustēties, bet cilvēks zem pēdējā vagona uz sliedēm.
– Diemžēl – nē. Bērnībā es bez vecāku atļaujas paņēmu mazu kaķēnu. Vecāki bija ļoti neapmierināti un izdarīja to, pie kā es ilgi jutos vainīgs. Es tā raudāju… Ilgi. Bet nu jau šo gadījumu esmu nolicis citos plauktiņos.
– Nē, nav gadījies. Tik ekstremāla situācija manā dzīvē nav bijusi. Esmu atslēdznieks, strādāju uz dzelzceļa, visas drošības tehnikas… Tur kļūdas nepieļauj. Padomājiet, kā jūtas tas mašīnists, ja vilciens kādam uzbrauc!
Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet! Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!