No Nacionālā veselības dienesta (NVD) saņemtie līgumu piedāvājumi apliecina, ka no veselības nozarei šogad papildus piešķirtajiem septiņiem miljoniem latu reģionu slimnīcām atvēlēta vien niecīga daļa, informē Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB). Turklāt vairākas slimnīcas nesaņems naudu par jau veiktajiem pakalpojumiem, nerunājot nemaz par iespējām sniegt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus turpmāk.
Vidēji reģiona slimnīcām līdz gada beigām piešķirts papildus finansējums trīs līdz 24 pacientu ārstēšanai stacionārā. SIA «Ogres rajona slimnīca» valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs pauž neizpratni par šādiem finansējuma sadales principiem. D.Širovs norāda, ka jau pērn slimnīcai nesamaksāja par 1534 pacientiem. Šā gada pirmajos sešos mēnešos no slimnīcas maciņa palīdzība sniegta 600 pacientiem. Tas nozīmē, ka gada beigās jau atkal būs jāsedz neatliekamās palīdzības sniegšana 1200 pacientiem, tāpēc vēl jo vairāk kā izsmiekls ir papildus finansējuma piešķiršana vien par trim pacientiem. D.Širovs norāda, ka pašlaik cīņa notiek par to, lai nauda sekotu pacientam. Diemžēl Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāju cerības, ka atbildīgās valsts amatpersonas izpratīs situācijas nopietnību un radīs iespēju piešķirt papildu finansējumu, pagaidām nav attaisnojušās. Pēc 1.augustā notikušās tikšanās ar NVD vadību reģionālo slimnīcu pārstāvjiem nācās secināt, ka NVD vadībai nav risinājumu situācijas uzlabošanai un papildus finansējums ambulatorajiem pakalpojumiem šogad netiek plānots. Tādēļ ambulatorie pakalpojumi, tai skaitā dienas stacionāra pakalpojumi, slimnīcās no rudens būs pieejami tikai par pilnu maksu, vai arī pacientiem nāksies stāties gaidīšanas rindās uz nākamā gada sākumu.
LSB joprojām prasa jau šogad piešķirt papildu finansējumu slimnīcām 9,6 procentu pacientu hospitalizācijai no iedzīvotāju skaita, kā arī tarifu pārskatīšanu un atalgojuma palielināšanu, lai saglabātu medicīnas personālu.
Praktiski visām reģionālajām slimnīcām netiek pilnā apmērā samaksāts jau par izārstētajiem pacientiem. Tikmēr papildu finansējuma sadalījums ambulatorajiem pakalpojumiem ir šāds – 70 procenti Rīgai un tikai 30 procenti reģioniem, lai gan Latvijas iedzīvotāju īpatsvars Rīgā attiecīgi ir 45 procenti, bet reģionos – 55 procenti. LSB norāda, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība pacientiem slimnīcās tiks nodrošināta pilnā apmērā, taču paralēli slimnīcas uzturēs prasību par adekvātu finansējumu arī neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai.
LSB plāno vērsties arī pie Tiesībsarga, lai aizstāvētu pacientu tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību reģionos. Tāpat biedrība izskatīs iespējas aizstāvēt slimnīcu tiesības tiesā, jo nav pieļaujami, ka tām netiek samaksāts par izdarīto darbu, proti, par pacientu izārstēšanu.
Pārsla Sniedziņa