Bez veselības problēmām slimojam arī ar «zvaigžņu slimību»!

Dzīvojam nabadzībā, skaitām katru centu, pārdzīvojam cenu pieaugumu pat par pāris eiro. Ziemā paliekam parādā par siltuma izmantošanu, maksājot pēc apkures sezonas beigām. Laimīgs, kas neslimo un netērē naudu zālēm.

Toties miljonus maksājam par nepārdomātiem mega projektiem. Sen ieildzis klusums par dārgā tilta celtniecības miljoniem, ko konstatēja Valsts kontrole. Arī VID celtnes mafiozie tēriņi ir tikai pačalošanas vērti. Savukārt liepājnieku avīzē ir publikācija par nebūšanām koncertzāles celtniecībā.

Lai piedod visi, kuri jūsmoja par Nacionālās Bibliotēkas, dēvētas par Gaismas pili, dārgo projektu un celtniecību. Skaisti pajūsmotā teika par Antiņu un Saulcerīti, izrādās, nedarbojās, un pasaules ievērojamāko ēku sarakstā tā neiekļuva. Projektā tika paredzēti dārgi materiāli, plaša, stiklota fasāde. Netika domāts, kā skaisto savienot ar praktisko. Celtniecības speciālists no Vācijas, pastaigājot pa Rīgas ielām, ir neizpratnē, kas notiks ar daudzajām ēkām, kuras ir uz sabrukšanas robežas un netiek remontētas. Saka – esot uzbliezuši bibliotēku, nedomājot, kādas būs ēkas uzturēšanas izmaksas, ko normāli var atļauties daudzu gadu garumā. Fasāde izskatās nesakopta jau tagad. Jā, Latvijā ir četri gadalaiki – ar visām no tā izrietošajām sekām.

Pašreizējie strīdi par Okupācijas muzeja «melnās kastes» (tā to dēvēja pēc uzcelšanas) balto piebūvi sasnieguši latviešiem tik raksturīgo tendenci apkarot visus, kam nepatīk «partijas un valdības» projekts, un, ja nav pārliecinošu argumentu, biedē ar saukļiem «politiskā sazvērestība», «domāšana Maskavas virzienā», «neprasme novērtēt piebūves valstisko un sabiedrisko nozīmi». Tas viss vienas piebūves dēļ. Jautājums pavisam vienkāršs. Arhitektu grupa iesaka naudu, kuru plāno piebūvei, lietderīgāk izmantot «Stūra mājas» remontam, likvidējot vienu nesakoptu ēku centrā. Stāstīt, ka čekas pagrabi mazāk aizskar represēto tuviniekus un ārzemju viesiem rod mazāku priekšstatu par Latvijas valsts skarbo vēsturi, ir pat nekorekti. Nesalīdzināsim emocijas, kuras apmeklētāji izjūt, staigājot pa ēkas pagrabiem.

Visu cieņu Gunāram Birkertam, bet vai vajadzētu dēvēt piebūvi par Nākotnes Namu? Labāk dzīvot pēc principa – ko nevar celt, to nevar nest. Lai arī kāds būtu celtnes liktenis, vismaz muļķīgi nepasaukāsim citādi domājošos!

Valija Jonele