Tautai skaļi un nepārprotami balsojot par Valda Zatlera otro prezidentūras termiņu, Saeima valsts augstākajā krēslā iesēdinājusi miljonāru Andri Bērziņu. Savās pirmajās runās Latvijas televīzijā un intervijās plašsaziņas līdzekļos pagaidām vēl Saeimas deputāts, Tautsaimniecības komisijas vadītājs, divu brangu miljonu īpašnieks Bērziņa kungs manī raisīja garas pārdomas. Daži to posmiņi likās gana īsti, spoži un cerīgi, citi – visai mākslīgi, apsūbējuši un neobligāti.

Šoreiz par vienu jautājumu – vai mūsu valsts augstākā amatpersona spēj kaut ko reāli izdarīt, vai viens ir karotājs? Protams, prezidenta pilnvaras šķiet diezgan ierobežotas – viņš reprezentē valsti, var sasaukt un vadīt Ministru kabineta ārkārtas sēdes, ierosināt atlaist neizlēmīgu Saeimu, var apžēlot noziedzniekus u.tml. Nekāds nācijas tēvs un vadonis nesanāk. Ko darīt? Jādodas palīgā! Vienu zariņu nav grūti salauzt, bet, ja kārtīgu saišķi kārtīgi sasien… Iznāk kārtīga slota. Ko tālāk? Atceros spārnoto frāzi – nevajag cīnīties par tīrību, vajag slaucīt… Skaidrs – mūsu Tēvu zemītē līdz acis mielojošai tīrībai (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē) vēl ļoti tālu. Politiķi, varas vīri un sievas nemitīgi cīnās, tāpēc darbi vienās mīnās… Labi iecerētais tiek atklāti uzspridzināts vai paslepus torpedēts. Savu paveic partejiskais laidars (mājdzīvnieku aploks pie kūts – U. P.), ekonomisko grupējumu intereses (ja esi šīs zelta ķēdītes posms, vaļā netiksi…), negausība, varaskāre, stulbums, prasts latvju kašķīgums.

Ticu, ka mums netrūkst godīgu, gudru un enerģisku cilvēku. Bieži vien viņi nopūšas: «Ko nu es? Tāpat viss turpināsies pa vecam. Muļķīgi (galvenais, veselībai bīstami) rūgti pārdzīvot par to, ko nevari mainīt.»

Bet varbūt nekas dižens arī netiek prasīts. Ja vairākums tautas strādātu pēc labākās sirdsapziņas, dzīve mainītos. Labklājība celtos kā teiksmainais Fēnikss no pelniem.

Vai viens ir karotājs? Ir, ja tā domā daudzi…