Valsts augstākie apbalvojumi Jānim Kaijakam un Olgai Rajeckai

[ A+ ] /[ A- ]

Valsts augstākie apbalvojumi Jānim Kaijakam un Olgai Rajeckai

Ritvars Raits

Saskaņā ar Valsts prezidenta Egila Levita un Ordeņu kapitula lēmumu, tuvojoties Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svētkiem, piešķirti 60 augstākie Latvijas valsts apbalvojumi. Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts 33 personībām, Viestura ordenis – 11 personībām un Atzinības krusts – 16 personībām. Starp apbalvotajiem arī divas personības, kurām ir ļoti ciešs sakars ar Ogres novadu – dziedātāja Olga Rajecka un režisors Jānis Kaijaks.

Ar augstākajiem Latvijas valsts apbalvojumiem apbalvoti cilvēki, kuri izcili kalpojuši Latvijas valstij un tautai un kuru pašaizliedzīgais, profesionālais un sabiedriskais darbs, pilsoniskais veikums ir pelnījis augstāko valsts atzinību. Katra atsevišķais darbs un ieguldījums ir vienlīdz izcili vērtējams un cildināms.

Dziedātāja un labdarības pasākumu bērniem un jauniešiem īstenotāja Olga Rajecka iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri. Olga dzimusi Lietuvā, līdz divu gadu vecumam dzīvojusi Klaipēdā, bet tad kopā ar vecākiem pārcēlās uz Lielvārdes pagastu, kolektīvo saimniecību «Lāčplēsis». Olga mācījusies Kaibalas astoņgadīgajā skolā, beigusi Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu, iegūstot kultūras pasākumu vadītājas diplomu. Dziedāt sākusi agrā bērnībā, skolas gados aktīvi darbojās koros un dziedāšanas pulciņos.

1976.gadā tikai 15 gadu vecumā Olga sāka dziedāt vokāli instrumentālajā ansamblī «Lāčplēsis», 1978.gadā pārgāja uz grupu «Vitamīns». «Vitamīna» koncertu apmeklēja Boriss Rezņiks, kurš piedāvāja Olgai kļūt par ansambļa «Eolika» dalībnieci. No 1980. līdz 1986.gadam lielvārdiete dziedāja grupā «Eolika», tās vokālā kvarteta – Olga, Ilona, Viktors, Dainis – leģendārajā sastāvā. 1985.gadā iznāca «Eolikas» pirmais albums, grupa apceļoja bijušo PSRS un vairākas sociālistiskās valstis, gūstot lielus panākumus.

1986.gadā Rajecka pārgāja dziedāt uz Imanta Kalniņa grupu «Turaidas Roze», kur duetā ar Uģi Rozi iekaroja arī publikas nopietnākās daļas simpātijas. 1987.gadā viņa piedalījās Vissavienības jauno dziedātāju konkursā «Jūrmala ’87», iegūdama 2.vietu un skatītāju simpātiju balvu. Pēc «Turaidas Rozes» izjukšanas no 1988. līdz 1989.gadam Olga darbu turpināja grupā «Jumis». 90.gadu pirmā puse Olgai pagāja, piedaloties ļoti daudzos festivālos ārpus Latvijas – no «Sopotas» līdz «Vidusāzijas balsīm», ieskaitot daudzus Eiropas festivālus, konkursus un šovus, piemēram, Austrijā, Rumānijā, Turcijā un citur. No 1990. līdz 1993.gadam O.Rajecka dziedāja «ODIS» vokālista Arņa Medņa vadītajā projektā «Tango», kurā radušās slavenākās viņas solo balādes – «Dzīve ir viena», «Ziemeļvējā», «Saullēkts». 1990.gadā Olga iesaistījās projektā «Dāmu pops», kurš savu renesansi pēc spožās debijas piedzīvoja 2000.gadā. 1990.gadā iznāca Olgas pirmais soloalbums ar Imanta Kalniņa dziesmām Arņa Medņa aranžējumos. 1993.gadā Olga nosvinēja radošās darbības jubileju ar koncertu Lielajā Ģildē «Kad man vairs nebūs 16», kura ieraksts tika izdots kasetē. Tad sekoja sadarbība ar Aigaru Grāveru – abi dibināja ansambli «Bāze 7», kura dalībnieki bija arī Raimonds Macats un Jolanta Gulbe.

Kopš 1995.gada Rajecka organizē «Olgas disenītes» – krāšņus, muzikālus pasākumus, kuros piedalās Latvijas jaunie talanti – dziedātāji un dejotāji. Tajos lieti noderēja Rajeckas profesionālās masu pasākumu režisores zinības. 1997.gadā izdota Olgas labāko dziesmu izlase jaunos aranžējumos, gadu pirms tam kopā ar Grāveru veidots bērnu dziesmu albums «Jā un nē».

2000.gadā Olga piedalījās Grāvera projektā «Rama Dance», kā arī «Dāmu popa» albumā «Par rozēm». 2002.gada aprīlī klajā nāca Rajeckas soloalbums «Vakar. Šodien. Rīt», tajā lielākoties skan Valda Atāla dziesmas, kuras producējis Gints Stankevičs, arī pāris paša Stankeviča kompozīcijas. 2002.gadā par hitu kļuva duets ar Mārtiņu Freimani dziesma «Ar baltu krītu uzrakstīts». Vēlāk Olga piedalījās arī «Double Faced Eels» ieskaņotajā dziesmas «Kad man vairs nebūs 16» versijā. 2008.gadā Olga Rajecka kopā ar Lielvārdes Violeto kori startēja «Koru Karu» 1.sezonas šovā, nokļūstot līdz finālam. 2012.gadā Olga Rajecka ar labāko dziesmu izlasi svinēja savu 50.jubileju, par viņas dzīvi izdota Kārļa Anitena sarakstītā grāmata «Mana svētku diena».

Ogres teātra mākslinieciskais vadītājs un režisors Jānis Kaijaks iecelts par Atzinības krusta virsnieku. Jānis Kaijaks dzimis 1952.gadā Rīgā. Tēvs Jānis Kaijaks seniors – komponists un diriģents, ilggadējais Operetes teātra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Māte – Biruta Kovaļonoka, ilggadējā Ogres Tautas teātra režisore un mākslinieciskā vadītāja. Jānis mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas kora klasē, kur mācības pametis, tomēr apguvis ģitārspēli. 1975.gadā absolvēja Latvijas Valsts konservatorijas teātra fakultāti un kļuva par Latvijas Nacionālā teātra aktieri, kur strādāja līdz 2002.gadam. Spēlējis lielas vadošās lomas daudzās Nacionālā teātra izrādēs savos jaunības un brieduma gados, vēlāk, teātrī ienākot jaunākas paaudzes aktieriem, pievērsies režijai. Jāņa Kaijaka lomām raksturīga askētiska forma un intelektuāls piepildījums, atklājot varoņu ētisko imperatīvu. Nozīmīgākās viņa lomas: Orests L.Ģurko «Elektra, mana mīla» (1977), Andželo V.Šekspīra «Dots pret dotu» (1981), Tibalds Šekspīra «Romeo un Džuljeta» (1984), Tots Raiņa «Spēlēju, dancoju» (1990).

70.gados kopā ar kolēģiem – Voldemāru Šoriņu, Zigurdu Neimani un aktrisi Gitu Vāgenheimu – Jānis Kaijaks aktieru ansamblī sagatavoja mūzikas un dzejas programmu «Klavierkoncerts», kurai par iedvesmu kļuva Ojāra Vācieša dzeja. Ansamblis par veikumu izpelnījās pat Komjaunatnes prēmiju, un šajā izrādē skanēja apjomīgs paša Kaijaka sacerēts skaņdarbs. Kā režisors veidojis iestudējumus: Latvijas Nacionālajā operā – R.Štrausa «Salome», V.A.Mocarta «Dons Žuans», Rīgas cirkā operete – I.Kalmana «Cirka princese» (2007). Nacionālajā teātrī ar lieliem panākumiem spēlētas viņa bērniem iestudētās izrādes: Č. Dikensa «Sīkstulis» (1997), A.Lindgrenas «Pepija» (2002), A. Lindgrenas «Superdetektīvs Blūmkvists» (2003).

Jānis Kaijaks ir Ogres Tautas teātra režisors kopš 1998.gada, teātra vadītājs kopš 2007.gada. J.Kaijaka vadības laikā Ogres teātris piedzīvojis radošu izaugsmi, ieguvis stabilu, spēcīgu un daudzpusīgu aktieru ansambli un guvis atpazīstamību Latvijas kultūrvidē. Ikgadējās Latvijas amatierteātru skatēs «Gada izrāde» Jānis Kaijaks vairākkārt saņēmis balvu «Gada režisors».

Augstākie valsts apbalvojumi piešķirti cilvēkiem, kuri augsti profesionāli, īpaši pašaizliedzīgi un drosmīgi veikuši amata pienākumus līdz šim nebijušas sarežģītības sabiedrības apdraudējuma situācijā – Covid-19 pandēmijas laikā. Cilvēkiem, kuri savu darbu veltījuši atjaunotās neatkarīgās Latvijas valsts veidošanai, pilsonisko vērtību nostiprināšanai, izciliem kultūras un zinātnes darbiniekiem. Apbalvojumi piešķirti cilvēkiem, kuri daudzu gadu garumā veicinājuši latviešu diasporas vienotību un saikni ar Latviju.

Par valsts apbalvojumu pasniegšanu atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 56.panta pirmajai daļai, ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības un piesardzības pasākumus, Ordeņu kapituls lems atsevišķi un paziņos par to oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

 

Izmantotie resursi: 100.teatris.lv, ogresteatris.lv, lv.wikipedia.org

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet! Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!