Vara caur Neo atmasko sevi?

[ A+ ] /[ A- ]

Ceturtās tautas atmodas armijas rindās karojuši nevis pulki, bet vesels viens cilvēks ar segvārdu Neo, kas ir ar savu talantu un drosmi bruņojies karavīrs – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Ilmārs Poikāns.

Kurš tik bīstams, ka bez pāris diennakšu guldīšanas uz kroņa nārām represīvie spēki iztikt nav varējuši. Dīvainā stilā (īsi pirms pusnakts) veikta kratīšana žurnālistes Ilzes Naglas dzīvoklī uz tā pamata, ka žurnāliste ar Neo pazīstami. Kaut arī likums sargā ne vien vārda brīvību, bet arī žurnālista ziņu avotus un personīgo korespondenci, kas varētu glabāties datorā, tad to visu var vienkārši pievākt ar visu datoru…

Bez smalkajām juridiskajām finesēm uz āru laužas daži jautājumi. Ar ko noziedzies Neo? Ar to, ka publiskojis (publiskojamus) datus, kas atsedz valsts budžeta tērēšanas ainas sevišķas taupības apstākļos, kad atklātuma nodrošināšana patiesībā būtu pašas varas uzdevums? Darījis to, uzlaužot vai ieejot pa laipni pavērtām durtiņām? Kaut ko nozadzis vai nokopējis? Atklājis faktus, kurus mums neklājas zināt? Atsedzot valstiskās nejēdzības, no tā guvis savu labumu vai kādam kaitējis? Vai gluži izslēdzams tas, ka Neo paļāvies ne vien uz likuma burtu, bet arī tā garu? Vai vara neizskatās greizsirdīga uz Neo, ka tas vaiga sviedros rāvies pašas varas vietā? Vai sistēma negrasās aizsiet muti vēl gana dzīvai sirdsapziņai? Un vai nav amizanti, ka vara beidzot sarosījusies ar likumu noteikt to pašu (regulāru algu publicēšanu valsts iestādēs), par ko tagad vajā Neo? Un vai viņš nepelna lielāko atzinību, ka spējis ziedoties tik riskantas vispārības labā, kur kā āža kāja izspīlējas nevis cieņa pret cilvēka pilsonisko stāju, bet gan iebiedēšana?

LTV un Advokātu Atbalsta biedrība aicina atcelt «kratīšanas izdarīšanu kā juridiski nepamatotu un pretlikumīgu.» Sabiedrība, tostarp žurnālisti, kā nekad vienojušies brīvā vārda un Neo aizstāvībai. Dažas varas partijas smieklīgā kārtā arī iegrozās Neo advokātu pozās – šodien, liekulīgi noklusējot to, kas pašām bija jādara – vakar.