Vasaras nometne – pie vecmāmiņas?

[ A+ ] /[ A- ]

Vasaras nometne – pie vecmāmiņas?

Dzintra Mozule

Kavējoties atmiņās par bērnību pie vecvecākiem, daudzi no mums to atzīst par vērtīgi pavadītu laiku. Senāk tas bija parasts, tomēr no pārējās ikdienas atšķirīgs notikums. Pieredze, kas, skatoties pār plecu, mazajam cilvēkbērnam iedevusi stabilus pamatus. Tagad šāda vasara kļuvusi par ekskluzīvu parādību, ko diktē pati dzīve. Arvien augšup kāpj pensionēšanās vecums, un vairums vecvecāku pelna šai atpūtai. Un arī būdami pensionāri, daļa turpina strādāt. Tomēr vasara ir piemērotākais laiks, kad abām šīm paaudzēm satikties un izveidot paliekošu saikni. Vienam otru iepazīt un dalīties labākajā, jo asinsradniecība vien pati par sevi attiecības nerada.

Ar interesi esmu klausījusies mazbērnu aizrautīgajos stāstos par savu omīti Latgalē, kurp visi brālēni un māsīcas tiekušies kā pie magnēta. Vasaras pie vecmāmiņas viņi pat salīdzina ar nometnēm, kuru organizators bijusi ome. Stāsti par savu bērnību, kopīgas smilšu kūkas, pasakas un cita aizrautīga literatūra, pārgājieni un ekskursijas – tajā visā viņa dedzīgi līdzdarbojusies… Allaž piedāvājot jaunu programmu un pārsteigumus. Tagad māsīcas un brālēni jau izveidojuši ģimenes un audzina savas atvases. Tomēr šīs bērnības vasaras visus, šķiet, ir saliedējušas uz mūžu. Viņi stāv un krīt cits par citu. Ar neviltotu rūpi: kā tev klājas un vai varu būt palīdzīgs? Šajās atmiņās paliekoša vieta ir arī vecmāmiņas personībai. Krāšņai un spilgtai.

Tāpat zinu ļoti darbīgu vectētiņu Ogrē, pie kura brīvdienās un atvaļinājumos mazbērni tiektin tiecas. Viņus šurp velk kopīgie pārgājieni, kamaniņu braucieni, atpūta opīša kukaragā – Zilajos kalnos un citās apkārtnes vietās. Kad arī tētis vēlējies pievienoties, puikas teikuši: «Nē, to mēs darām kopā ar vectēti!» Tātad – tikpat labi var būt arī vasara kopā ar vectētiņu!

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet! Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk