Trīs māsas (no labās) Erna, Valija un Adele. Raksta autore Anna – otrā no kreisās.
Zvaigznes neizgaist, bet debesīs mirdz mūžīgi, izņemot zvaigžņu lietu. Baltajā šā gada 9.janvārī pēkšņi apstājās mirdzēt vienas plašas, garīgi bagātas ģimenes māmiņas, vecmāmiņas, māsiņas un manas Vaboles vidusskolas 12.klases biedrenes Valijas Lielojures, dzimusi Daubure, zvaigzne.
Ar mani 1950.gadā kopā absolvēja Vaboles vidusskolu māsas Adele un Valija, bet vēlāk Erna un Aleksandra, dzimušas Daubures, no Daugavpils rajona Nīcgales pagasta. Adele Šņokāne dzīvo man blakus kāpnēs, viņa arī paziņoja skumjo vēsti par māsas Valijas aiziešanu.
Uzvēdīja skolas gadu atmiņas, sapņu, nākotnes cerību, ziedošo Vaboles parka kastaņu un liepu ziedu smaržas noburtās jaunības dienas. Atminos Valijas smaidu, sirsnību, sajūsmu un mirdzošās acis jaunas meitenes sejā.
Aizspurdzām kā putniņi no ziedoša zara un izklīdām pa dzīves ceļiem. Satikāmies tieši pēc 60 gadiem – 2010.gada 7. augustā – klases biedra Indriķa Teivāna mājās Ķekavā. Jautri, it kā mēs būtu Vaboles vidusskolas bērni, iemīlējušies, draiski un nākotnes sapņu pilni. Atmiņu stāsti plūda un plūda kā nebeidzamā Daugavas ūdens straume pie Indriķa dārza. Kas tik kurš šajā laikā nav kļuvis? Adele Šņokāne kļuva tiesnese un strādāja gan Ērgļos, gan Ogrē, vēlāk bija Sociālās apdrošināšanas aģentūras vadītāja Ogrē. Valija Lielojure izmācījās par inženieri un strādāja rūpnīcā «VEF» Rīgā. Erna Daubure strādāja par skolotāju un mācības daļas vadītāju Ikšķiles vidusskolā, bet Aleksandra Kronīte – par virsmāsu neiroloģiskajā klīnikā Rīgā.
Arī Valija Ķekavā bija kopā ar citiem – jautra, smaidīga, kavējās atmiņās, un nekas neliecināja par tuvojošos šķiršanos.
Valijas, Ernas un Aleksandras dzīves dienas ar ģimenēm ritēja savās privātmājās Ikšķilē, arī visos saietos neiztrūkstot Adelei ar ģimeni. Valijas ģimenē izauga meita Silvija Kanča, kura visu laiku strādā par skolotāju Ikšķiles vidusskolā, bet viņas mazmeita ar ģimeni dzīvoja un strādāja ES, Briselē.
Adeles meita Rianda apprecējās ar zviedru tautības cilvēku, tagad mazmeitai ir latviešu un zviedru pilsonība, mācās Rīgas 2. ģimnāzija, studēs bioloģiju.
Starp citu, Daubures cēlušās no muižnieku kārtas, jo viņu tēvam uzvārds bija Daubergs, bet padomju laikos tas tika pārveidots par Dauburu. Adele, izlasot manu grāmatu «Vabole laiku loku atmiņās», atcerējās, ka Vaboles grāfu Ireneju Plāteri – Zībergu bērnībā esot satikusi kā pusaudzi bez rokām, viņam ciemojoties viņas tēva mājās.
Arī es nevaru pierast pie domas, ka Valijas vairs nav. Lai viņai mīksta mūžības gulta Dzimtenes priedulājā, un šalcošie bērzi lai stāsta par piederīgo dzīves gaitām. Vissirsnīgākā līdzjūtība Valijas meitai Silvijai ar ģimeni, mazbērniem, māsām ar ģimenēm un pārējiem radiem. Līdzjūtību Dauburu meitenēm sūta klases biedri, Anna Skuķe no Vaboles, Voiceks Juhnevičs no Špoģiem un trīs Teivāni no Ķekavas.
Anna Kudeiko
Foto no personiskā arhīva