Velosipēds vairs nav jāizdomā – igauņi ir gatavi palīdzēt

[ A+ ] /[ A- ]

Igaunijas veselības taku speciālists Jaanus Pulles (pirmais no labās) ir pārliecināts – Ogres Zilie kalni ir ideāli piemērota vieta aktīvā atpūtas centra izveidei. Viņā ieklausās pilsētas galvenais arhitekts Pēteris Zilberts un teritoriālplānotājs Uldis Apinis.

«Esmu jau šeit!» – jautāts, vai ir gatavs dalīties pieredzē un zināšanās, veidojot aktīvās atpūtas centru Ogres Zilajos kalnos, saka viens no populāro Igaunijas veselības taku idejas autoriem Jaanus Pulles, kurš savā valstī piedalījies 46 aktīvās atpūtas centru izveidē.

Aizvadītajā otrdienā, 21.septembrī, pēc Egila Helmaņa, Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieka tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos, uzaicinājuma J.Pulles viesojās domē, kur tikās ar speciālistiem, lai dalītos pieredzē un sniegtu padomus, kā vissekmīgāk uzsākt aktīvā atpūtas centra izveides projektu Ogres Zilajos kalnos.

Igaunijā izveidotas 46 apgaismotas trases

J.Pulles Ogrē viesojies jau pirms pusotra gada, novērtējis dabas parka unikālās iespējas un šoreiz ieradies jau ar konkrētu mērķi – uzsākt sadarbību. «Līdzīgs rekreatīvais centrs jeb aktīvās atpūtas vieta ir pie Tartu. Esmu Igaunijas slēpošanas asociācijas pārstāvis, un pirms aptuveni pieciem gadiem mēs sākām domāt, kā varētu sportam un aktīvai atpūtai piesaistīt pēc iespējas vairāk bērnu un jauniešu, lai rastos alternatīva datoram. Tā arī radās ideja par Igaunijas veselības taku izveidi, kur iedzīvotāji par velti varētu nodarboties ar aktīvo atpūtu – slēpot, braukt ar velosipēdu, nūjot utt. Kad sākām stādāt pie šī projekta, kļuva skaidrs, ka tas Slēpošanas asociācijai vien ir pārāk vērienīgs, un mēs piesaistījām trīs spēcīgus un uzticamus partnerus – tagadējo «Swedbank», lielāko Igaunijas celtniecības kompāniju «Merko» un «Esti energia», kas pie mums ir tāds pats valsts uzņēmums kā Latvijā «Latvenergo». Minētā projekta realizācija aizņēma trīs gadus, un tas kopumā izmaksāja aptuveni divus miljonus eiro. Pirmo projektu realizējām netālu no Tallinas, kur ir daudz iedzīvotāju. Jau pēc pirmā gada kļuva skaidrs – mūsu mērķis ir sasniegts – izveidotās trases bija ļoti iecienītas, un iedzīvotāji tās aktīvi izmantoja. Radās nepieciešamība arī pēc infrastruktūras objektiem, piemēram, slēpju nomas punkta. Par iedzīvotāju aktivitāti liecināja kaut vai tas, ka divu dienu laikā vienu slēpju pāri sporta cienītāji iznomā septiņas un pat vairāk reizes. Sapratām, ka šādiem projektiem ir nākotne, un šobrīd Igaunijā esam izveidojuši jau 46 apgaismotas trases – pie Tallinas, Tartu, Pērnavas, Narvas un citviet, kas ir ļoti iecienītas iedzīvotāju vidū,» skaidro J.Pulles.

Vai gribat būt laimīgi un veseli?

Jautāts, kādas, viņaprāt, ir šāda aktīvās atpūtas centra perspektīvas Ogrē, J.Pulles atbild ar pretjautājumu: «Vai gribat būt laimīgi un veseli, lai jums ir spēks un enerģija strādāt? Ja nē, perspektīvas nav nekādas, bet, ja tomēr jums iepriekš minētais ir svarīgi, tad perspektīvas ir ļoti lielas, jo Ogres Zilie kalni sava reljefa dēļ ir ideāli piemērota vieta aktīvās atpūtas centram. Apgaismotu trašu un infrastruktūras izveidošana ļaus ne vien vietējiem iedzīvotājiem bez maksas nodoties aktīvai atpūtai, bet nodrošinās arī rekreatīvo tūrismu, jo Rīga atrodas tikai pusstundas brauciena attālumā. Esmu gatavs palīdzēt ar savām zināšanām un pieredzi. Viss jāsāk soli pa solītim un pamazām jāvirzās uz priekšu. Domāju, ka pēc mēneša es par šo projektu varēšu pateikt jau daudz vairāk.»

Igauņu pieredze lieti noderēs

E.Helmanis skaidro, ka minētais aktīvās atpūtas centrs plānots kā spoguļveida projekts tam, kuru šobrīd jau ir sākusi realizēt Tartu pašvaldība, protams, pielāgojot to Zilo kalnu dabas parka reljefa īpatnībām, dabas aizsardzības prasībām un citām vajadzībām saistībā ar infrastruktūras izveidi. «Igauņu kolēģiem ir liela pieredze šādu projektu realizēšanā, tāpēc nav vajadzības no jaunu izdomāt velosipēdu, bet mēs varam pārņemt un izmantot viņu pieredzi un ieteikumus,» skaidro E.Helmanis. Jau tuvākajā laikā, piesaistot vietējos speciālistus, plānots veikt trašu un infrastruktūras objektu iezīmēšanu kartē, lai jau oktobra sākumā, pieaicinot igauņu speciālistus, veiktu «inventarizāciju» dabā, ieviestu nepieciešamās korekcijas un varētu pagūt sagatavot arhitektūras plānošanas uzdevumu, lai pretendētu uz Eiropas Savienības līdzekļiem minētā projekta izstrādei, iesaistoties Latvijas – Igaunijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmā, kas paredzēta līdz 2013.gadam un tiek īstenota Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (EKPI) ietvaros. Viena no minētās programmas prioritātēm ir sporta un tūrisma attīstība. Programma tiek finansēta no ERAF un EKPI līdzekļiem un ieviesta, izmantojot atklātus projektu konkursus. «Termiņš ir novembra beigas, un mums atlicis maz laika, kurā jāpagūst paveikt vēl ļoti daudz,» saka E.Helmanis.

Dzintras Dzenes foto