Vilnis Naglis: «Policijas darbs sākas vēl pirms likumpārkāpuma izdarīšanas»

[ A+ ] /[ A- ]

NaglisValsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres policijas iecirkņa darbinieki ir izvērtējuši noziedzības stāvokli pagājušajā gadā savā apkalpojamajā teritorijā un apkopojuši darba rezultātu. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, dominē noziedzīgie nodarījumi pret īpašumu.

Pērn Ogres policijas iecirknī elektroniskajā notikumu žurnālā reģistrēti 4623 notikumi, kas ir par 244 vairāk nekā 2014.gadā. Pērn uzsākti 1003 kriminālprocesi (+78) un 1612 (+5) gadījumos pieņemti lēmumi par atteikšanos ierosināt kriminālprocesu. Savukārt kriminālvajāšanai nosūtīti 428 (+124) kriminālprocesi.

 

Pērn nav reģistrēta neviena slepkavība

2015.gadā Ogres policijas iecirkņa apkalpojamajā teritorijā uzsākti 132 kriminālprocesi par noziedzīgiem nodarījumiem pret personas veselību, bet nav reģistrēta neviena slepkavība (– 4). 68 kriminālprocesi izbeigti, jo konstatēts, ka cilvēka nāve iestājusies bez vardarbīgas nāves pazīmēm. Diemžēl pagājušajā gadā pieaudzis noziedzīgo nodarījumu skaits pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību – uzsākti deviņi kriminālprocesi (+4), no tiem trīs par izvarošanas faktiem, kas gan izbeigti noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Pērn uzsākts viens kriminālprocess par slepkavības mēģinājuma faktu, kas, veicot pirmstiesas izmeklēšanu, pārkvalificēts par tīšu vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšanu. Iespējamā vainīgā persona ir noskaidrota, un kriminālprocess nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai. Par smagu miesas bojājumu nodarīšanas faktu, kas bija par iemeslu cietušā nāvei, uzsākti divi kriminālprocesi. Viens no tiem izbeigts, bet otrs jau nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai. Pieci kriminālprocesi (+3) uzsākti par smagu miesas bojājumu nodarīšanas faktu. Četros kriminālprocesos noskaidrota iespējamā vainīgā persona. Pagājušajā gadā par laupīšanas faktiem uzsākti 11 kriminālprocesi (– 1), no tiem septiņi ir atklāti, divi izbeigti, jo laupīšanas fakts neapstiprinājās, vēl divos gadījumos tie pārkvalificēti par zādzībām.

«Iedzīvotājiem nereti ir grūti saprast, kāpēc pirms gada aizturētā persona vēl nav notiesāta un neatrodas cietumā. Daudziem gribētos, lai noziedznieku vienā dienā aiztur, otrajā notiesā, bet trešajā viņš jau ir cietumā. Diemžēl dzīvē tā nenotiek. Cilvēki ir sašutuši, kāpēc aizturētajai personai par smagu miesas bojājumu nodarīšanu, kas izraisījuši cietušā nāvi, līdz tiesai piemērots drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar apcietinājumu, un viņš joprojām ir brīvībā. Policija šo drošības līdzekli neizraudzījās, to noteica citas instances. Mēs šo cilvēku aizturējām, tagad uzraugām un kontrolējam. Tāds nu diemžēl ir šis process,» skaidro V.Naglis.

 

Joprojām dominē mantiskie noziegumi

Arī pērn visvairāk reģistrēts mantisko noziegumu – uzsākti 608 (– 6) kriminālprocesi. Pamatā tās ir zādzības no tirdzniecības vietām nelielā apmērā – 205, bet 135 kriminālprocesi – par zādzībām no telpām, kas saistīti ar iekļūšanu. No tiem 49 par zādzībām no mājokļiem. Pērn reģistrētas 13 automašīnu zādzības (– 7), 28 (– 2) zādzības no automašīnām, 19 (+14) zādzības no tirdzniecības objektiem, kas saistītas ar iekļūšanu tajos, viens kriminālprocess uzsākts par seifa zādzības mēģinājumu, 18 (– 5) velosipēdu zādzības. V.Naglis piebilst, ka vēl vismaz piecos gadījumos nozagtie velosipēdi atrasti, bet cietušie atteikušies rakstīt iesniegumus.

«Zog to, kas netiek sargāts. Ja cilvēks ziemas sezonā nedzīvo savā lauku sētā un, piemēram, zāles pļāvēju nevar atvest uz pilsētas dzīvokli, jāmēģina kooperēties ar kaimiņiem, kas dzīvo uz vietas. Ja ir labas kaimiņu attiecības un prasme sadzīvot, var sarunāt vērtīgākās lietas atstāt pie viņiem. Drošība lielā mērā ir pašu cilvēku rokās. Pilsētā varētu vēlēties labāku video novērošanu, bet pagaidām jātiek galā ar to, ko paši patrulējot pamanām. Faktiski policijas darbs sākas vēl pirms likumpārkāpuma izdarīšanas. Mums reģistrā ir tāda kategorija – riska informācija. Tās ir lietas, kas nav likuma pārkāpums, bet kaut kas aizdomīgs, ko policijas darbinieks pamanījis. Piemēram, viņš piefiksē kādu aizdomīgu personu ar mantu, kuras izcelsme nav zināma. Tobrīd policijā varbūt vēl nav iesnieguma par zādzību, taču nākamajā dienā tāds var tikt saņemts, un mums jau ir informācija, kas šo mantu pārvietojis,» skaidro Ogres policijas iecirkņa priekšnieks.

 

Joprojām aktuāla ātro kredītu izkrāpšana

2015.gadā Ogres policijas iecirknī reģistrēti 27 (– 13) krāpšanu gadījumi. V.Naglis skaidro, ka šis noziedzības veids joprojām galvenokārt saistīts ar ātro kredītu izkrāpšanu. «Diemžēl iedzīvotāji bieži vien par nelielu samaksu uztic savus dokumentus vai banku kodu karti svešām personām, nepadomājot par sekām. Finālā viņu vārdā tiek paņemti ātrie kredīti pat vairāku tūkstošu eiro apmērā. Kredītiestādes vēršas pret šiem cilvēkiem, viņu īpašumiem un mantu. Policija uzsāk kriminālprocesu, bet faktiski cietušajam pašam nākas finansiāli atbildēt par notikušo, jo viņš nav bijis tiesīgs dot savu pasi vai bankas kodu karti citai personai. Ja policijai izdodas aizturēt krāpnieku, tad pierādīt viņa vainu izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā, ņemot vērā to, ka cietusī persona labprātīgi uzticējusi dokumentus un pati tos parakstījusi, ir visai sarežģīti,» skaidro V.Naglis.

 

Izolatora telpu remontu plāno pabeigt februāra sākumā

Pērn administratīvi aizturētas 69 (– 23) personas. Atskurbšanai ievietotas 529 (– 141) personas, taču jāņem vērā, ka no pagājušā gada 4.augusta Īslaicīgās aizturēšanas vietā notiek remontdarbi un atskurbtuves telpas nav pieejamas. Pēc remonta pabeigšanas tām izolatorā vispār nebūs vietas. Šobrīd kopīgi ar pašvaldībām tiek meklēti šīs problēmas risinājumi. Remontdarbi būtiski ietekmējuši arī patruļdienesta funkcijas – personas uz Ogres rajona tiesu konvojē nevis no Ogres Īslaicīgās aizturēšanas vietas, bet gan no ieslodzījuma vai citām īslaicīgās aizturēšanas vietām, kas ir daudz laikietilpīgāks darba process, tāpēc patrulēšana lielākoties tiek veikta tikai vakaros un naktīs.

«Īslaicīgās aizturēšanas vietas remontdarbi tiek īstenoti par Norvēģijas finanšu instrumenta projekta līdzekļiem un tos plānots pabeigt līdz februārim. Izolators atbildīs Eiropas prasībām, uzlabojot aizturēto dzīves apstākļus. Diemžēl pērn no izolatora izbēga divas aizturētās personas, taču 20 stundu laikā abi bēgļi tika notverti. Protams, tā ir darvas karote mūsu darbiniekiem, bet viņi par pieļautajiem pārkāpumiem tika disciplināri sodīti. Tas varbūt pārējiem lika pārdomāt, cik uzmanīgi viņi attiecas pret saviem pienākumiem. Ceru, ka nekas tāds vairs neatkārtosies, bet jāsaprot, ka policijā nestrādā roboti – tie ir dzīvi cilvēki ar saviem plusiem un mīnusiem,» saka V.Naglis.

 

Notiek arī vērienīgi ēkas siltināšanas darbi

Remontdarbi, lielākoties kosmētiski, notiek arī Operatīvās vadības centrā jeb dežūrdaļā, kā arī kopš pagājušā gada vērienīgi remontdarbi par Nodrošinājuma valsts aģentūras līdzekļiem notiek pašā ēkā – tiek siltinātas sienas un jumts. Šos darbus plānots pabeigt šā gada laikā. «Sniega dēļ darbi uz laiku tika apturēti. Ēkas fasādes remonts bija ļoti nepieciešams, jo tā bija kritiskā stāvoklī un pat apdraudēja cilvēku drošību,» norāda V.Naglis. Jautāts par materiāli tehnisko nodrošinājumu kopumā, priekšnieks skaidro, ka policija šobrīd pietiekamā daudzumā ir nodrošināta gan ar degvielu, gan autotransportu, taču automašīnas, kas nav iegādātas līzingā, bieži lūzt un ir jāremontē. Labākus auto varētu vēlēties arī iecirkņu inspektoru vajadzībām, kuri joprojām brauc ar samērā vecām ņivām vai renaultiem. «Ja no ierindas iziet līzingā iegādātais auto, mēs saņemam maiņas mašīnu, bet Valsts policijas rīcībā esošos auto nākas remontēt pat vairākkārt, tomēr iedzīvotājiem nav jāuztraucas – materiāli tehniskais nodrošinājums nebūs par iemeslu tam, lai neizbrauktu uz kādu izsaukumu,» norāda V.Naglis.

 

Ko darīt, ja patvēruma meklētājs ierodas ar divām sievām?

Jautāts, vai Ogres policijas iecirkņa darbinieki ir gatavi iespējamajam patvēruma meklētāju pieplūdumam apkalpojamajā teritorijā, priekšnieks atbild, ka likumsargi vienmēr ir visam gatavi, ja vien ir attiecīgs tiesiskais regulējums. «Protams, attiecībā uz patvēruma meklētājiem var rasties tulkošanas problēmas. Patvēruma meklētājiem būs jāievēro mūsu valsts likumdošana, taču var būt arī dažādas cita rakstura problēmas. Piemēram, ja atbrauks kāds cilvēks ar divām sievām, nav skaidrs, kā rīkoties šādā situācijā, jo mūsu valsts likumdošana neparedz daudzsievību. Ja šāds fakts tiks akceptēts un pieņemts, tad kāpēc gan kādam latvietim nesākt rakstīt atbilstošām institūcijām un jautāt, kāpēc arī viņš nevar precēt trīs vai divas sievas? Tie it kā zināmā mērā ir kuriozi momenti, bet ir arī satraucošākas lietas. Ienākot kādai cilvēku grupai ar atšķirīgu izglītības līmeni, audzināšanu un savstarpējām attiecībām, kas varbūt ir pieņemamas viņu valstī, bet nav pieņemamas mūsu valstī, riski pastāv viennozīmīgi. Piemēram, dažās arābu valstīs par sievu meiteni var izdot jau no 12 gadu vecuma, bet mums tas tiek uzskatīts par pedofiliju. Mēs ceram, ka tās ģimenes, kas ieradīsies Latvijā, tiks izglītotas, viņām izskaidros mūsu valsts likumdošanu, jo likumi būs jāievēro,» skaidro V.Naglis.

 

Bērni jāsāk audzināt jau no mazotnes

Ogres policijas iecirkņa priekšnieks piebilst, ka likumdošana, protams, jāievēro arī pašmāju iedzīvotājiem. «Iedzīvotājiem var novēlēt būt atsaucīgākiem un nebūt vienaldzīgiem, redzot, ka tiek izdarītas noziedzīgas darbības. Par to jāziņo un paldies tiem pilsoņiem, kuri mums pērn palīdzējuši operatīvi aizturēt vairākus likumpārkāpējus. Savukārt vecākiem gribu novēlēt audzināt bērnus par likuma paklausīgiem pilsoņiem jau no dzimšanas brīža, gan attieksmē pret apkārtējiem, gan saviem vienaudžiem un arī skolotājiem. Ja audzināt sāksiet, kad bērns būs sasniedzis 12 vai 14 gadu vecumu, jau būs par vēlu. Mums nav speciālas statistikas, bet pēdējā laikā ir ļoti daudz skolotāju sūdzību par skolēnu uzvedību stundās. Pedagogs pie tā nav vainīgs un man no sirds žēl šo skolotāju, kuri sastopas ar bērnu visatļautību. Turklāt bieži vien šie bērni nāk no materiāli situētām ģimenēm. Šie atsevišķie indivīdi traucē apgūt vielu arī vienaudžiem. Šo dauzoņu, protams, ir daudz mazāk nekā labu un zinātkāru bērnu, tomēr problēma pastāv,» saka V.Naglis.

 

Pieredze un prasmes nāk ar laiku

V.Naglis saka paldies arī tiem darbiniekiem, kas veic darbu, netaupot ne spēkus, ne līdzekļus un reizēm pat ne veselību. Pagājušā gada nogalē VP RRP Ogres iecirknī bija 92 štata vietas, bet faktiski strādāja 81 darbinieks, no kuriem vairāk nekā 1/3 ir sievietes. 11 štata vietas bija vakantas – viens Kriminālpolicijas nodaļas inspektors un desmit štata vietas Kārtības policijas nodaļā. Pērn divi darbinieki devās izdienas pensijā, taču četras izmeklētājas atgriezās no bērna kopšanas atvaļinājuma.

«Diemžēl paši iecirknī esam konstatējuši arī kādu gadījumu, kad darbiniece nebija godprātīga un viņa līdz tiesai ir atstādināta no pienākumu veikšanas. Mēs darīsim visu iespējamo, lai šādu gadījumu nebūtu un mums nenāktos kaunēties par saviem darbiniekiem, jo kopumā šobrīd varu būt lepns par tiem darbiniekiem, kas šeit strādā. No šī gada policistiem tiks palielināta amatalga. Inspektoriem uz papīra ap 120 eiro, kārtībniekiem – ap 80, bet arī dzīve kļuvusi dārgāka. Faktiski gandrīz visiem darbiniekiem Kārtības policijā un patruļpolicijā ir otrs darbs un mums nākas tam piekrist, jo rindā uz šo darbu neviens nestāv. Diemžēl bijušajā Ogres rajona teritorijā ir maz jauniešu, kas izvēlas darbu policijā. Loģiski, ka cilvēks, lai arī kā censtos, nevar ar simt procentu atdevi strādāt arī šeit. Vienam darbiniekam otrais darbs saistīts ar rasēšanu, varbūt tā ir sava veida atslodze, bet lielākoties tie ir apsardzes dienesta darbi, kur psiholoģiskā slodze nav mazāka kā policijā. Tas viennozīmīgi ir mīnuss, gribētos, lai atalgojums būtu tāds, ka policistam nevajadzētu otru darbu, bet ir tā, kā ir. Protams, ir likumsargi, kuri varētu ieguldīt vairāk atdeves darbā, tomēr vēlos teikt paldies ikvienam darbiniekam, kas sekmējis likumpārkāpuma atklāšanu. Jo kvalitatīvāk izdarīts darbs visos tā posmos, jo lielāka iespēja, ka vainīgais saņems adekvātu sodu,» saka V.Naglis.

Ogres policijas iecirkņa priekšnieks paldies saka arī likumsargu tuviniekiem, kas šo darbu izprot un palīdz, it īpaši darbinieku vecākiem, kuri pieskata mazbērnus. «Paldies arī mūsu brīvā līguma darbiniekiem, kuru darbu sabiedrība varbūt neredz, bet bez kuru ieguldījuma mēs nespētu sekmīgi strādāt. Paldies arī visiem sadarbības partneriem – četru novadu pašvaldību policiju darbiniekiem, robežsargiem, VUGD, Zemessardzes 54 ITB, apsardzes dienestiem, Valsts probācijas dienestam, Ogres rajona slimnīcai un Ogres novada sporta centram,» saka Ogres policijas iecirkņa priekšnieks Vilnis Naglis.

 

Dzintra Dzene

Foto no Valsts policijas arhīva