Vēlā ziema var ietekmēt šī gada ražu

[ A+ ] /[ A- ]

Siltā ziema un salīdzinoši vēlu uz nesasalušas augsnes uzsnigusī sniega sega var ietekmēt ne vien rudenī sēto ziemāju izdzīvošanu, bet arī kaitīgo organismu daudzumu nākamajā augšanas posmā.

Ja nesasalušu augsni pārklāj sniegs, zem sniega segas augiem turpinās dzīvības procesi, taču nevar notikt fotosintēze – gaismas ietekmē notiekoša neorganisko savienojumu pārvēršana skābeklī un organiskās vielās. Tādēļ augi novājinās, un ir apdraudēta to ziemošana: jebkuri nelabvēlīgi apstākļi tos var bojāt.
Tāpat šādi ziemošanas apstākļi ir labvēlīgi dažādiem kaitīgiem organismiem: gan kukaiņiem, gan arī slimību izraisītājiem. Protams, šādas prognozes ir jāskata kopsakarībās: kāda bija kaitēkļu populācija pērn, kādā stāvoklī viņi «iegājuši» ziemošanā.
Jau novērots, ka ieilguša rudens un ilgstoša lietus gadījumā problēmas rada no krastiem izgājušas upes un novadgrāvji un problēmas vai bojājumi meliorācijas sistēmās. Nelīdzenā reljefā uzkrājas ūdens, un augi, protams, iet bojā.
Pēc šādām ziemām, ja tas vēl nav darīts, augus var stiprināt ar dažādām minerālvielām, jo tas veicinātu to atgūšanos un ražīgumu.
Latvija ir ļoti daudzveidīga – ja Zemgalē un Kurzemē iespējams diskutēt par siltas ziemas ietekmi, nevar apgalvot, ka tā ir arī citos reģionos, jo var būt, ka Latgalē zeme ir sasalusi un daba «aizgājusi gulēt».
Lauksaimniecībā procesus nosaka iepriekšējās un pašreizējā brīža faktoru mijiedarbības, tādēļ nav iespējams sniegt precīzu rīcības formulu. Šādas ziemas LLU mācību un pētījumu saimniecībā «Vecauce» tiek izmantotas, lai analizētu datus un varētu nākotnē sniegt padomus lauksaimniekiem.