Vēstuļu konkurss – kā veldzējošs ūdens malks

[ A+ ] /[ A- ]

No 19 vēstuļu konkursa dalībniekiem uz tikšanos ieradušies bija 12, kuri tad arī nofotografējās uz bijušās Ogres novada domes ēkas, kur atrodas «Ogres Vēstis Visiem» redakcija, kāpnēm. Pirmajā rindā no kreisās – Broņislava Brokāne, Ināra Klipsone, Daina Gūtmane, Ināra Ābeltiņa (Lesijas saimniece), «OVV» galvenā redaktore Dzintra Mozule, Dzidra Austra Livčāne, Visvaldis Ilvass, otrajā rindā no kreisās – Pēteris Sakalaurs, Alma Rāviņa (Lauka), Valija Kurzemniece (Jonele), Mirdza Zalāne, Ilze Knutova un Antonija Mikšta.

Tā, aizvadītajā piektdienā pulcējoties «OVV» redakcijā uz vēstuļu konkursa «Ko esmu guvis un mācījies no saviem mazajiem brāļiem» noslēguma tikšanos, atzina paši rakstītāji.

Viena no viņiem – lievārdiete Astrīda Elstiņa – avīzes slejās šo pašu domu bija pateikusi vēl citiem vārdiem. «Paldies par šo konkursu! Sirds cēluma stāsti ir kā mazas pērlītes reizēm pelēcīgajā ikdienas audumā,» viņa rakstīja.

Aicinot uz šo kopā sanākšanu, bildām, ka iemesls, lai satiktos, ir gana nopietns – visus rakstītājus taču vieno mīlestība pret dzīvo radību. Paši, kāpdami augšup pa kāpnēm, viņi teica: «Šodien mēs būsim labu cilvēku sabiedrībā, jo tie, kas mīl dzīvniekus, nemaz citādāki nevar būt!»

Runcis Moņa, rudais dienvidu draugs Murziks, invalīds Briska, kaķene Kamilla, lapsēns Šuks, suņu puikas Džonijs, Vaktis un Reksis, elegantā Lesija, ķēvīte Mija, kovārnis Klāra – tie ir tikai daži no konkursa varoņiem. Gandarī, ka vēstuļu autori bija izvēlējušies neparastus draugus, ka līdzās traģikai nostājās līdzjūtība pret dzīvnieku pasaules pabērniem.

Savstarpējās sarunās rakstītāji atzina, ka viņu bērnība aizritēja gotiņu, zirgu un citu lopiņu sabiedrībā, kuri tad arī tika iemīlēti. Diemžēl tagad lauku ainavā tos redzam arvien retāk. Šā laika mīluļi ir suns, kaķis un citi sīkdzīvnieki, un labi vēl, ka tā, jo jaunieši reizumis pret dzīvo radību mēdz būt arī ļoti nežēlīgi.

Vēstuļu konkursa dalībnieki tika apbalvoti ar dažādām redakcijas sarūpētām grāmatām. «Es sevi piespiedu uzrakstīt tālab, ka balvā tika solīta ogrēnietes Dzidras Austras Livčānes jaunā dzeju grāmata un man ļoti gribējās pie tās tikt!» atzina V.Kurzemniece (V.Jonele). Uz šo tikšanos aicinājām arī pašu Dz.A.Livčāni. Viņa labprāt pastāstīja par saviem mīļdzīvniekiem, kā arī nolasīja dažus savus jaunākos dzejoļus. Sarunas turpinājās draudzīgā piektdienas pēcpusdienas gaisotnē, un, šķiet, tā jau arī bija pati galvenā balva – ieraudzīt vienam otru vaigā, dalīties atmiņās un apmainīties domām.

Arī pārējie rakstītāji, kuri todien ierasties nevarēja, gaidīti redakcijā pēc nelielām pārsteiguma balvām.

Līgas Lazdiņas foto