Zemnieki protestē pret nevienlīdzību

[ A+ ] /[ A- ]

12.oktobrī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieki vienlaikus pauda savu noraidošo nostāju pret Eiropas Savienības (ES) sagatavotajiem priekšlikumiem par Kopējās Lauksaimniecības politikas (KLP) reformu 2014.–2020.gadam, kas paredz, ka ES jauno dalībvalstu, tai skaitā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieki, 2020.gadā varētu saņemt tiešmaksājumus, kuru lielums būtu tikai 50% no vidējā tiešmaksājumu apjoma ES dalībvalstīs.

Rīgā pie Eiropas Komisijas ēkas bija pulcējušies apmēram 150 lauksaimnieki, turot rokās plakātus ar uzrakstiem: «Par Latvijas lauksaimniecību!», «Eiropa, kur tavi vienādie saimniekošanas nosacījumi?», «Nedaliet Eiropas zemniekus – nedaliet Eiropu», kā arī daudz attiecīgu plakātu angļu valodā. Vairākiem zemniekiem rokās bija šķīvji ar sieru un grozi ar āboliem, kas tika piedāvāti garāmgājējiem.

Patlaban platību maksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī – 90 eiro jeb 63 lati par hektāru. Savukārt vidējais ES rādītājs ir 268 eiro jeb 187 lati par hektāru. Atsevišķās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Grieķijā tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru. «OVV» sazinājās ar trim pazīstamiem mūsu novadu zemkopjiem, lai uzzinātu viņu viedokli par platību maksājumu sadales principiem Eiropas Savienībā.

Birzgalietis Kārlis Okmanis pats aizvakar esot bijis Rīgā, lai izteiktu savu negatīvo attieksmi pret nevienlīdzību. Viņš pastāstīja, ka akcija sākusies pulksten 14, bet tikai ap puspieciem no EK ēkas iznākusi kāda dāma un kaut ko pačivinājusi zemniekiem. K.Okmanis atzīst, ka protestēt vajag, bet to, kas notiek te, Latvijā, Briselē neviens īpaši vērā tāpat neņems. Panākt, lai mūsu zemniekiem būtu tiešmaksājumi vismaz Eiropas vidējā līmenī – tas būs jaunās valdības uzdevums. Politiķiem ar steigu jālabo tās kļūdas, kuras tika pieļautas iepriekšējo valdību laikā. Jācīnās ir, bet viegli tas nebūs, jo, ja gribēs Latvijas zemniekiem maksāt vairāk, tātad kādas citas valsts lauksaimniekiem nāksies saņemt mazāk.

Ciemupietis Guntis Ķigulis uz protesta akciju nebija devies savas rudens darbu aizņemtības dēļ, bet arī viņa attieksme pret nevienlīdzīgajiem nosacījumiem ir viennozīmīga. G.Ķigulis ir pārliecināts, ka tik ilgi, kamēr Latvijas zemnieki platību maksājumos nesaņems tikpat lielas summas kā vidēji Eiropā, viņi nekad nebūs konkurētspējīgi. Latvijā jau tā pašizmaksa zemnieku produkcijai ir augstāka samērā īsā vasaras perioda dēļ. Vienīgais, kas kaut nedaudz glābj, ir salīdzinoši lētais darbaspēks. Ja mūsu lauksaimnieki saņemtu lielākus tiešmaksājumus, ieguvēji būtu mēs visi – noteikti zemākas paliktu šeit saražotās produkcijas cenas. Mūsu zemnieki visu var saražot daudz, bet, ja platību maksājumi ir tik niecīgi, grūti to pārdot ar kaut minimālu peļņu.

Arī madlienietis Jūlijs Beļavnieks aizvakar bijis Rīgā – viņš kā Statūtsabiedrību asociācijas loceklis ticis uzaicināts uz tikšanos ar Eiropas Savienības Lauksaimniecības ģenerāldirektoriāta pārstāvi. Briseles amatpersona pāris stundas ilgā sarunā atklāja, ka saprot Baltijas valstu lauksaimnieku problēmas, tomēr tās tik viegli neesot atrisināmas – nepieciešams ilgāks laiks pārrunām. Arī J.Beļavnieks ir pārliecināts, ka šī problēma ar steigu jārisina valdības līmenī. Visas trīs Baltijas valstis ir salīdzinoši nelielas, tāpēc naudas platību maksājumiem, lai panāktu vidējo līmeni, nevajag nemaz tik daudz, tomēr paliek jautājums – kurām Eiropas valstīm to atņems.