Ziedot vai nē?

[ A+ ] /[ A- ]

Dažādi lūgumi ziedot naudu, apģērbu vai pārtiku kļuvuši par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu. Reizēm patiesi šis varbūt ir vienīgais veids, kā iegūt nepieciešamos līdzekļus smagi slima cilvēka ārstēšanai, taču aizvien biežāk atklātībā nonāk ziņas par situācijām, kad līdzcilvēku līdzjūtību un vēlēšanos atbalstīt izmantojuši krāpnieki. Ir arī gadījumi, kad cilvēki necenšas kādu mānīt, bet apkārtējo neizpratni un sašutumu izraisa pats ziedojuma mērķis. Nesen sociālajos tīklos sabiedrībā pazīstami cilvēki saņēma vēstuli no TV šova «Lauku sēta» uzvarētāja, kurš balvā ieguvis braucienu uz Brazīliju vienai personai. Vīrietis nu lūdz ziedot naudu, lai arī viņa sieva varētu tikt līdzi ceļojumā, kas nav no tiem lētākajiem un izmaksā gandrīz četrus tūkstošus eiro. Vieni šādu lūgumu nosoda, uzskatot par galēju nekaunību prasīt naudu ceļojumam, savukārt citi aizstāv, norādot, ka šis nav pirmais gadījums, kad cilvēki lūdz palīdzēt piepildīt kādu sapni. Turklāt «Lauku sētas» uzvarētājs nav centies iežēlināt ar nepatiesiem stāstiem, bet godīgi uzrakstījis, kādam mērķim viņam nauda nepieciešama. Ziedot vai nē, tas paliek katra paša ziņā, taču ar šo jomu saistītie iesaka: pirms vērt vaļā maciņu, censties par ziedojumu lūdzēju iegūt kādu papildus informāciju. Bieži vien tuvākajā apkārtnē dzīvojošie ļoti labi zina un vienkārši pasmīkņā par tiem, kas līdzcilvēkus regulāri uzrunā ar dažādiem izdomātiem stāstiem par vienu un to pašu tuvinieku, kurš gada laikā piekto reizi jāglabā, vai pazudušo naudas maku, kur bijuši visi ģimenes ietaupījumi un nu bērni palikuši bez maizes garozas. Vākt ziedojumus ar likumu nav aizliegts, un ir situācijas, kad patiesi nepieciešama mūsu visu palīdzība, taču tiem, kas uzticēšanos cenšas izmantot ļaunprātīgi, tādējādi degradējot pašu ziedojumu vākšanas ideju, nenāktu par ļaunu atcerēties, ka šādas darbības tiek traktētas kā krāpšana un par tām draud atbildība likuma priekšā.

Dzintra Dzene