Ziemassvētku vecīti ved vai pat lidina pa gaisu ziemeļbrieži

[ A+ ] /[ A- ]

Savu ceļu ziemeļbriežu divjūgā iesāk Ziemassvētku vecītis.

Tradicionālajā leģendā Ziemassvētku vecīti (citviet viņa vārds ir Santa Klauss, Svētais Nikolass, Salatētis, Sinterklāss, Papa Noels, Babbo Natale…) kamanās cauri nakšņotajām debesīm ved ziemeļbriežu bariņš.

Visi ļoti steidzas, lai svētku naktī pagūtu apciemot ikkatru māju un nogādātu dāvanas. Interesanti gan – ziemeļbriežiem taču spārnu nav, kā labestīgie ragaiņi spēj lidot? Tāpat jābrīnās par sirmbārdi – Ziemassvētku vecīti, kurš vienā mierā mājokļos spēj iekļūt caur skursteni, atvērtu vēdlodziņu vai vienkārši pa durvīm.

Dašers, Dansers, Pransers, Viksens, Komēta, Kupids, Donners un Blizdens – tā sauc astoņus Ziemassvētku vecīša krietnos, nesavtīgos palīgus. Pirmo reizi viņi minēti un vārdos nosaukti 19.gadsimta angļu dzejnieka Klementa Klārka Mūra dzejolī. Liels paldies jāteic arī rakstnieka Robeta L.Meja stāstam «Rūdolfs. Ziemeļbriedis ar sarkano degunu» – tikai 1939.gadā šim ziemeļbriežu bariņam pievienojās slavenais Rūdolfs. Briedēns sarkanā deguna dēļ jau kopš dzimšanas bija īpašs, tāpēc nereti tika izsmiets un atstumts. Sliktā attieksme mainījās kādā reizē, kad, braucot cauri biezai miglai, vienīgais, ko varēja saskatīt, bija Rūdolfa košais deguns.

Ievērojot gada gaišāko svētku svinēšanas tradīcijas, konkrētajā valstī bērni saņem dāvanas svētvakarā vai Ziemassvētku rītā. Tas nozīmē, ka vecītim mērojams neiedomājams attālums vien nepilnas diennakts laikā. Kā lai pagūst iepriecināt visus bērnus? Ne raķetes, ne lidmašīnas, ne automašīnas, ne kuģi nav spējīgi pārvietoties tik ātri, cik nepieciešams! Tieši tāpēc talkā nāk ziemeļbrieži, kuri, kā runā, esot zibenīgāki par pašu zibeni… Tie lido tik strauji, ka nevar pamanīt. Nav brīnums, raugoties zvaigžņotajās debesīs, mēs nekad neesam pieķēruši Ziemassvētku vecīša lielisko komandu…

Faktiņi par ziemeļbriežiem

* Ziemeļbrieži (Rangifer tarandus), briežu dzimtas zīdītāji tiek iedalīti divās lielās grupās: ir tundras ziemeļbrieži, kuriem vēl astoņas pasugas, un meža ziemeļbrieži (piecas pasugas).

* Augums 85 – 150 cm; svars 60 – 180 kg pieaugušiem tēviņiem (daži indivīdi bijuši ap 300 kg), 80 – 120 kg – mātītēm. Skrienot var sasniegt 60 – 80 km/h. 

* Dzīvnieku nāsis spēj izplesties un aukstā laikā sasildīt gaisu, pirms to ieelpo. Tas ir ļoti svarīgi!

* Ap Ziemassvētkiem īstajiem briežu tēviņiem ragi jau nokrituši, taču Ziemassvētku vecīša svītai ir skaistas galvas rotas. Majestātiski, lepni ragi – gan tēviņiem, gan mātītēm…

* Ziemeļbriežiem ir vairākas pasugas, kas atšķiras pēc krāsas un lieluma. Vismazākie ir Svalbāras iezemieši. Viņiem īsākas kājas nekā citiem sugas brāļiem, tas palīdz saglabāt vairāk siltuma skarbajos dabas apstākļos un droši izdzīvot.

* Varonīgie dzīvnieki ir 100% veģetārieši – pārtiek tikai no augu valsts gardumiem. Tiem nesagādā grūtības pārciest līdz pat 70 grādus bargu salu ziemā vai 40 grādu karstumu vasarā.

* Tīrais sīkums izrakt sev briežu ķērpi vai sūnas no metru biezas sniega segas un pārpeldēt plašus stindzinoša ūdens un ledus blāķu laukus.

* Ziemeļbrieži dzīvo baros Norvēģijā, Somijā, Islandē, Grenlandē, Kanādā, Aļaskā un Sibīrijā.

* Tiem raksturīgas patiesi maigas rūpes vienam par otru.

* Galvenie ienaidnieki: baltie un brūnie lāči, pelēkie vilki un cilvēki.

Uldis Prancāns

Publicitātes foto